arvu (subst.)
- 1. (NLc) fuerza de voluntad
- 2. (subst.) energía
- 3. (subst.) vigor
-
4.
(subst.) valor
- Go goargŋu dakkár várrái, de dárbbaša arvvu.
- Para subir a esa montaña hay que tener valor.
- 5. (subst.) valentía
Juoga ii doaimma?
Jus fuobmát meattáhusa, de berrešit váldit oktavuođa minguin. Čilge čuolmma ja muital guđe neahttalohkki dahje mobiilatelefovnna don geavahit, ja maid ledjet ohcame go fuobmájit váttisvuođa.
arvu lea vejolaččat dán sáni hápmi:
- arvat Sátnehistorjá → (Ii gávdno teakstakorpus dán gillii)
-
- arvat verb intransitiv imperativo primera persona dual
- arvu Sátnehistorjá → (Ii gávdno teakstakorpus dán gillii)
-
- arvu subst. sg. nominativo
Davvisámegiella
Norsk
Suomi
English