bissut lea vejolaččat dán sáni hápmi:
| presente (odne) | pretérito (ikte) | kondisjonalis |
|---|---|---|
| bisun | bisson |
bisolin
bisošin |
| bisut | bissot |
bisolit
bisošit |
| bissu | bisui |
bisolii
bisošii |
| bisso | bisuime |
bisoleimme
bisošeimme |
| bissubeahtti | bisuide |
bisoleidde
bisošeidde |
| bissuba | bisuiga |
bisoleigga
bisošeigga |
| bissut | bisuimet |
bisoleimmet
bisošeimmet |
| bissubehtet | bisuidet |
bisoleiddet
bisošeiddet |
| bissot | bisso |
bisoledje
bisošedje |
- presente negación
- biso
- pretérito negación
- bisson
- kondisjonalis negación
- bisole
bisoše - perf.participio
- bisson
- imperativo segunda persona singular
- biso
- imperativo segunda persona dual
- bissu
bissut (verb)
-
1.
(verb) quedar
(IV)
- Jávregáttis bissot ain boares barttat.
- Aún quedan viejas cabañas en la orilla del lago.
- 2. (verb) permanecer (IV)
- 3. (verb) persistir (IV)
-
4.
(verb) insistir
(IV, + Loc)
- bissut áššis
- insistir en el asunto
- 5. (verb) perseverar (IV, + Loc)
| presente (odne) | pretérito (ikte) | kondisjonalis |
|---|---|---|
| bisun | bisson |
bisolin
bisošin |
| bisut | bissot |
bisolit
bisošit |
| bissu | bisui |
bisolii
bisošii |
| bisso | bisuime |
bisoleimme
bisošeimme |
| bissubeahtti | bisuide |
bisoleidde
bisošeidde |
| bissuba | bisuiga |
bisoleigga
bisošeigga |
| bissut | bisuimet |
bisoleimmet
bisošeimmet |
| bissubehtet | bisuidet |
bisoleiddet
bisošeiddet |
| bissot | bisso |
bisoledje
bisošedje |
- presente negación
- biso
- pretérito negación
- bisson
- kondisjonalis negación
- bisole
bisoše - perf.participio
- bisson
- imperativo segunda persona singular
- biso
- imperativo segunda persona dual
- bissu
- bissut Sátnehistorjá → (Ii gávdno teakstakorpus dán gillii)
-
- bissut verb intransitiv imperativo primera persona plural
- bissut verb intransitiv infinitivo
- bissut verb intransitiv indicativo presente primera persona plural
Juoga ii doaimma?
Jus fuobmát meattáhusa, de berrešit váldit oktavuođa minguin. Čilge čuolmma ja muital guđe neahttalohkki dahje mobiilatelefovnna don geavahit, ja maid ledjet ohcame go fuobmájit váttisvuođa.
bissut lea vejolaččat dán sáni hápmi:
- bissu Sátnehistorjá → (Ii gávdno teakstakorpus dán gillii)
-
- bissu subst. pl. nominativo
- bissut Sátnehistorjá → (Ii gávdno teakstakorpus dán gillii)
-
- bissut verb intransitiv imperativo primera persona plural
- bissut verb intransitiv infinitivo
- bissut verb intransitiv indicativo presente primera persona plural
Davvisámegiella
Norsk
Suomi
English