roggat lea vejolaččat dán sáni hápmi:
| presente (odne) | pretérito (ikte) | kondisjonalis |
|---|---|---|
| rokkan | roggen |
rokkalin
rokkašin |
| rokkat | rogget |
rokkalit
rokkašit |
| roggá | rokkai |
rokkalii
rokkašii |
| rogge | rokkaime |
rokkaleimme
rokkašeimme |
| roggabeahtti | rokkaide |
rokkaleidde
rokkašeidde |
| roggaba | rokkaiga |
rokkaleigga
rokkašeigga |
| roggat | rokkaimet |
rokkaleimmet
rokkašeimmet |
| roggabehtet | rokkaidet |
rokkaleiddet
rokkašeiddet |
| rogget | rogge |
rokkaledje
rokkašedje |
- presente negación
- rokka
- pretérito negación
- roggan
- kondisjonalis negación
- rokkale
rokkaše - perf.participio
- roggan
- imperativo segunda persona singular
- rokka
- imperativo segunda persona dual
- roggi
- imperativo segunda persona plural
- rogget
roggat (verb)
- 1. (verb) excavar (TV)
- 2. (verb) desenterrar (TV)
- 3. (verb) escarbar (TV)
- 4. (verb) buscar (TV)
- 5. (Figurado) (Pfs) hablar más de la cuenta (IV)
| presente (odne) | pretérito (ikte) | kondisjonalis |
|---|---|---|
| rokkan | roggen |
rokkalin
rokkašin |
| rokkat | rogget |
rokkalit
rokkašit |
| roggá | rokkai |
rokkalii
rokkašii |
| rogge | rokkaime |
rokkaleimme
rokkašeimme |
| roggabeahtti | rokkaide |
rokkaleidde
rokkašeidde |
| roggaba | rokkaiga |
rokkaleigga
rokkašeigga |
| roggat | rokkaimet |
rokkaleimmet
rokkašeimmet |
| roggabehtet | rokkaidet |
rokkaleiddet
rokkašeiddet |
| rogget | rogge |
rokkaledje
rokkašedje |
- presente negación
- rokka
- pretérito negación
- roggan
- kondisjonalis negación
- rokkale
rokkaše - perf.participio
- roggan
- imperativo segunda persona singular
- rokka
- imperativo segunda persona dual
- roggi
- imperativo segunda persona plural
- rogget
- roggat Sátnehistorjá → (Ii gávdno teakstakorpus dán gillii)
-
- roggat verb transitiv infinitivo
- roggat verb transitiv indicativo presente primera persona plural
Juoga ii doaimma?
Jus fuobmát meattáhusa, de berrešit váldit oktavuođa minguin. Čilge čuolmma ja muital guđe neahttalohkki dahje mobiilatelefovnna don geavahit, ja maid ledjet ohcame go fuobmájit váttisvuođa.
roggat lea vejolaččat dán sáni hápmi:
- roggat Sátnehistorjá → (Ii gávdno teakstakorpus dán gillii)
-
- roggat verb transitiv infinitivo
- roggat verb transitiv indicativo presente primera persona plural
Davvisámegiella
Norsk
Suomi
English